LETA. Bridža čempionāts padarīs valsti atpazīstamāku, vairos tās reputāciju un nesīs ekonomisko pienesumu, pārliecināts čempionāta rīkošanā iesaistītās SIA "Bridža Akadēmija" valdes loceklis Kārlis Rubins.

Politiķu un ierēdņu starpā sākušās diskusijas par to, cik lietderīgi ir piešķirt valsts finansējumu bridža čempionātam.

Paziņojumā medijiem Rubins skaidro, ka šovasar no 27. jūnija līdz 15. jūlijam pirmo reizi vēsturē Eiropas Bridža čempionāti "EuroBridge2026" notiks Baltijas valstīs un par norises vietu izvēlēta Rīga. Vispirms sacentīsies nacionālās, pēc tam - jauniešu komandas. Abi čempionāti kopā pulcēs vairāk nekā 1000 spēlētāju, viņu trenerus, tiesnešus, līdzjutējus, kā arī Eiropas Bridža līgas valdi - ap 2000 dalībnieku no 32 valstīm.

Rubins uzsver, ka katrs no viņiem Rīgā vidēji pavadīs vismaz nedēļu, visi kopā - vairāk nekā 16 000 nakšu. Pēc viņa teiktā, atbilstoši Rīgas Tūrisma un attīstības aģentūras aplēsēm tiešais ieguvums tikai Rīgas budžetā vien būs aptuveni 270 000 eiro, bet valsts budžetam - līdz pat 1 miljonam eiro, palielinot ekonomisko aktivitāti valstī par aptuveni 5 miljoniem eiro.

"Valsts ne tikai saņems atpakaļ savu ieguldījumu, bet ar uzviju papildinās budžetu. Šāda mēroga sporta pasākumi vienmēr ir ienesīgi neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iekļauti olimpisko sporta veidu sarakstā," norāda "Bridža Akadēmijas" valdes loceklis.

Viņš uzskata, ka čempionāta norise dos ieguvumu arī Rīgas un valsts starptautiskajai reputācijai. "Liela nozīme būs tam, kā mums - Latvijas Bridža federācijai un SIA "Bridža Akadēmija", kā arī vairāk nekā 60 tehniskajiem darbiniekiem un brīvprātīgajiem palīgiem - kā šo čempionātu rīkotājiem izdosies īstenot organizatoriskās ieceres," uzsver Rubins.

Tāpat šī ir iespēja kļūt vēl redzamākiem sociālajos medijos, viņš piebilst. Rīgā viesosies tikai maza daļa no pasaules bridža kopienas, taču līdz ar viņiem arī vairākas bridža pasaules zvaigznes, un citas slavenības, piesaistot plašu starptautiskās bridža kopienas uzmanību, norāda viens no čempionātu rīkotājiem.

Visbeidzot Rubins uzsver, ka Eiropas bridža čempionāti nav slēgts pasākums šauram klubiņam. "Tas ir viens no lielākajiem šī gada notikumiem bridža pasaulē, un, ticiet man, tā nav maza, tikai Latvijā bridža popularitāte veidojas palēnām," viņš pauž, uzsverot, ka Eiropas Bridža līgā ir reģistrētas 42 valstis un kopējais sportistu skaits ir 288 846.

Ikviens interesents 4. jūlijā, 5. jūlijā, 11. jūlijā un 12. jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā "Ķīpsala" varēs iepazīt bridžu aktivitātēs kopā ar bērniem no sešu gadu vecuma, tostarp apgūt spēles pamatus un izjust čempionāta gaisotni, viņš uzsver.

LETA jau ziņoja, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) neredz vajadzību piešķirt valsts finansējumu bridža čempionātam.

Kā Kulbergs aģentūrai LETA sacīja pēc valdības koalīcijas sadarbības sanāksmes, viņš pieprasījis skaidrojumus no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī Ekonomikas ministrijas (EM) par līdzekļu pārdali no ekonomiskās attīstības programmu fonda, kas saistīts ar termiņuzturēšanās atļaujām.

EM rosina pārdalīt 225 000 eiro starptautisku sporta pasākumu atbalstam, liecina rīkojuma projekts, ko otrdien plānots izskatīt valdībā. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais rīkojuma projekts par līdzekļu pārdali paredz atbalstu vismaz diviem pasaules vai Eiropas līmeņa sporta pasākumiem, par finansējuma sadali konkursa kārtībā lemjot Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP).

Atšķirībā no līdzšinējām programmām, galvenais kritērijs būs pasākumu ekonomiskais pienesums. Atbalstītajiem pasākumiem kopumā būs jānodrošina vismaz 13 500 ārvalstu viesu cilvēknakšu Latvijā. Anotācijā norādīts, ka viena ārvalstu viesa vidējie tēriņi diennaktī Latvijā sasniedz 217 eiro, un valsts ieguldījumam jānodrošina vismaz divas reizes lielāka atdeve valsts budžetā.

IZM aģentūrai LETA norādīja, ka vairāk nekā gadu kopā ar EM un LSFP notikušas diskusijas par atbalsta mehānisma izveidi vidēja mēroga starptautiskiem sporta pasākumiem, kuri neatbilst dižpasākumu programmas kritērijiem, bet rada ekonomisku pienesumu.

LSFP konkursu plāno izsludināt iespējami drīz pēc valdības pozitīva lēmuma, aģentūrai LETA pastāstīja organizācijas prezidents Vladimirs Šteinbergs. Uz atbalstu varēs pretendēt dažādu sporta veidu federācijas, tostarp pēdējā laikā publiskajās diskusijās izskanējusī Latvijas Bridža federācija, ja spēs izpildīt noteiktos kritērijus.