Jūnijā Saeima par steidzamu atzina likumprojektu par Valsts sporta fonda izveidi un apstiprināja to pirmajā lasījumā. Kā sporta fonds varētu izmainīt valsts finansējuma sadali Latvijas sportā un tieši kāpēc tas šobrīd nepieciešams, portālam Sportacentrs.com sīkāk skaidroja Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš.

Šovasar beidzot tika līdz galam novests jaunais Sporta likums, un tajā piesaukts arī Valsts sporta fonds - fonds, kas pagaidām vēl nemaz neeksistē. Taču tiek paredzēts, ka tas varētu sākt darboties līdz ar nākamā gada sākumu. Valsts sporta fonda likumprojekts apstiprināts Saeimā pirmajā lasījumā, un LOK prezidents Raimonds Lazdiņš izteica pārliecību, ka tuvākajā laikā tas tiks izskatīts un apstiprināts Saeimā arī otrajā lasījumā.

Valsts sporta fonds paredzēts kā analogs kultūras nozarē esošajam Valsts Kultūrkapitāla fondam. Tā būs atsevišķa institūcija, kas apgūs valsts budžeta līdzekļus un centīsies piesaistīt citas finanses, lai atbalstītu Latvijas sporta organizācijas un Latvijas sporta dzīvi.

Pārkārtojumi Latvijas sporta finansēšanas sistēmā no valsts budžeta nav nekas jauns, ir izmēģināti vairāki varianti, mainot gan finansējuma izdalītājus, gan sistēmas prioritātes (lai gan likumā jau sen noteikts, ka prioritātei jābūt bērnu sporta atbalstam), gan, piemēram, ieviešot kritērijus sporta federācijām, nosakot tā sauktos prioritāros sporta veidus. Taču, lai cik skaisti un pareizi finansējumu sadalītu, viena no galvenajām problēmām jau ir tieši valsts finansējuma apmērs. Un iepriekšējo gadu laikā valsts finansējums federācijām un augstu sasniegumu sportam principā iestrēdzis uz vietas vai arī bijis neregulārs.

Par Valsts sporta fonda izveides nepieciešamību iestājas arī LOK prezidents Raimonds Lazdiņš. Sarunā ar portālu Sportacentrs.com viņš skaidroja, ka sporta fondam būtu jāspēj apgūt finansējums, "paceļot rokās naudu, kas šobrīd gluži vienkārši stāv zemē", tam jākļūst par caurspīdīgu un prognozējamu finansiālo atbalstītāju Latvijas sportam.

Kur Valsts sporta fonds gūtu līdzekļus savai darbībai? Viens veids būtu sakārtot tos līdzekļus, kas jau principā tiek piešķirti sportam, proti, no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Jau kā anekdotes var stāstīt gadījumus, kad notikumi, par kuru norisi skaidrs jau pusgadu, gadu vai pat divus un piecus, finansējumu saņem no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem". Tāpat šajā fondā varētu novirzīt konkrētu daļu no nodokļiem par azartspēlēm un konkrētām akcīzes precēm, tāpat tam būtu likumā paredzēta iespēja piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības līdzekļiem, starptautiskajām organizācijām un trešajām pusēm, kurām būtu iespējas sniegt mērķziedojumus.

"Par kādiem mērogiem mēs šeit runājam? Gada budžets septiņu miljonu eiro apmērā, kas būtu tikai no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem", ir pats minimums, par ko šeit runājam," sacīja LOK prezidents. "Gada budžets desmit miljonu, ja ne pat 15 miljonu apmērā, ir tas, uz ko jātiecas un ar ko jācenšas strādāt. Noteikti esam par nodokļu palielināšanu saldinātajiem dzērieniem un šo līdzekļu novirzīšanu sportam. Kultūrai šobrīd tiek no azartspēļu nodokļa, kas ir pareizi, taču būtu loģiski, ka tiktu arī sportam. Savukārt par elektronisko cigarešu tirgu pat VID publiski runā, ka tur liela tirgus daļa šobrīd paliek ārpus Latvijas budžeta. Principā vairāki desmiti miljoni eiro mētājas zemē. Sakārtojam un ieguldām šos līdzekļus sportā!"

Ja pateiksi kādam Latvijas sporta dzīves veterānam, ka kā risinājums izraudzīta jaunas institūcijas dibināšana, nebūs brīnums, ja atbildē saņemsi sarauktu pieri un nopūtu par jaunu birokrātijas izpausmi ar jaunu ierēdņu brigādi. Un patiešām - oficiālajā likumprojektā minētas aplēses, ka pirmajā darbības gadā Valsts sporta fonda administratīvās izmaksas būs 200 tūkstošu eiro apmērā, otrajā gadā jau 400 tūkstoši eiro, bet turpinājumā 600 tūkstoši eiro.

"Šī ir viena lieta likumprojektā, pret kuru esmu kategoriski pret," komentēja LOK prezidents. "Tā ir nauda, kurai jānokļūst sportā. Absolūti iestājos pret to, ka šajā nodibinājumā būtu tik lielas administratīvās izmaksas, mums jāspēj parādīt piemērs, ka varam konsolidēties un savākties. Fonda padomei būtu jāfunkcionē bez maksas. Jā, citādi ar direktora amatu, kas tomēr prasa pilnu darba laiku. Latvijā ir daudzas sporta federācijas, kurās ģenerālsekretāri savu darbu veic brīvprātīgi. Mēs nedrīkstam nicīgi izturēties pret sportu. Es jau minēju Ekonomikas ministrijā, ka iestājos pret šādu variantu un ka šos 200 un vēlāk 600 tūkstošus nedrīkst novirzīt prom no paša sporta. LOK ir gatava piedāvāt savus resursus, lai palīdzētu, lai nevajadzētu pilnīgi visu no nulles veidot."

Kāpēc Valsts sporta fonds vispār ir nepieciešams? Kādēļ papildus piesaistīto finansējumu nevar sadalīt sportam līdzīgi kā iepriekš? "Es varu minēt vairākus argumentus," norādīja Lazdiņš. "Kopš izmainījās nodokļu sistēma par ziedojumiem, Latvijas sporta budžets principā nav palielinājies. Šeit es nerunāju par sporta skolu treneru algām, kas ir pieaugušas, bet gan finansējumu tieši sportam. Toties ir finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī atsevišķi no dižpasākumiem. Taču tas nesniedz pietiekami skaidri prognozējamību un stabilitāti."

"Būsim godīgi, šobrīd valsts finansējuma prognozējamība ir katastrofāla. Tas noved pie nepareizas plānošanas. Apsolām sporta federācijai vienu, bet tāpat vēl nav skaidri zināms, vai tas finansējums būs un kad būs. Tādā situācijā grūti kaut ko būtisku izdarīt. Un tad arī nevajag brīnīties, ka esam viena no statistiski neveselīgākajām nācijām Eiropā," sacīja Lazdiņš. " Piemērs par finansējuma plāniem: jau šobrīd ir skaidrs, ka Latvija pēc dažiem gadiem uzņems pasaules čempionātu hokejā, būs Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls 2031. gadā, mēs runājam par WRC rallija posma atgriešanos. Tam visam vajadzīga stabilitāte un prognozējamība, mūsu sporta federācijām jābūt finansējumam, ar ko rēķināties arī šādu lielo pasākumu sākuma etapā. Nu nevar atvest uz Latviju lielos sporta pasākumus 1-2 gadu laikā. Tas prasa ilgu darbu un savlaicīgus ieguldījumus, arī finansiālās garantijas."

"Tāpat noteikti jāuzsver sporta infrastruktūras jautājums, ir vairāki objekti, kuros nepieciešamas renovācijas. Un, protams, augstu sasniegumu sports," turpināja Lazdiņš. "Arī tur jābūt prognozējamībai. Vairākas sporta federācijas vēl pagājušajā nedēļā nebija saņēmušas apstiprināto valsts finansējumu 2026. gadam, lai gan tagad jau ir jūlijs. Gandrīz vai komiski. Gan KNAB, gan Valsts kontrole runā par trūkumiem Latvijas sporta finansējuma sistēmā, par caurspīdīguma un prognozējamības trūkumu. Ar Valsts sporta fonda izveidi, tur saliekot pareizos kritērijus un uzsvarus, mēs nonāktu pie stabilitātes arī šajā ziņā. Tāpat arī darbā ar mūsu jaunajiem talantiem. Mums šobrīd ir vairāki spilgti piemēri - Rihards Lozbers, Estere Volfa, Sofija Prošina (lai atvaino pārējie, kurus ātrumā šeit nenosaucu, taču piemēru ir vēl vairāk) -, kuriem mums jāprot sniegt palīdzīgu roku. Tas jādara pragmatiski, jāņem vērā konteksts, jāpieļauj izņēmumi. Sporta fonds to spēs darīt. Mūsuprāt, Latvijas sports ir pelnījis sporta fondu."

Kā vēl vienu uzdevumu, ko Valsts sporta fondam noteikti vajadzēs paveikt, LOK prezidents nosauca valsts programmu peldētapmācībā: "Traģēdijās ūdenstilpnēs Latvija zaudē cilvēku dzīvības, kā arī šo cilvēku nepiepildīto ieguldījumu sabiedrībā. Ja kādam liekas, ka šāda peldētapmācības programma ir pārāk dārga, lai parēķina, cik mūsu sabiedrība zaudē cilvēku dzīvībās. Par šo lietu runāts jau ļoti ilgu. Ja pa ilgiem gadiem nevaram izdarīt vienu kārtīgu darbu, vienu valsts līmeņa peldētapmācības programmu, nu tad ir gluži vienkārši apkaunojoši."

"Vēlos vēl minēt šādu piemēru: visi gribām, lai drošinām transportlīdzekļus, visi vēlamies zaļu valsti, vēlamies "zaļu" degvielu un attiecīgi ieguldām šajās nozarēs. Kāpēc mēs negribam ieguldīt cilvēkā, paši sevī? It īpaši, zinot mūsu valsts vidējos aptaukošanās un veselības rādītājus. No šīs bedres tā vienkārši neizrāpsimies, un ar dzelžiem veselību nepacelsim," sacīja Lazdiņš, uzsverot lielāka valsts finansējuma nepieciešamību sportam. "Jā, es piekrītu, ka sporta cilvēkiem var atšķirties viedokļi par to, kā vislabāk un vispareizāk attīstāms Latvijas sports, taču ticu, ka mūsu kopējais mērķis ir visiem viens. Mums vienkārši jāizbeidz šis, atvainojiet, bardaks!"

Pie Valsts sporta fonda izveides joprojām sagaidāms pamatīgs darbs, jo arī pēc tam, kad Saeima to apstiprinās otrajā lasījumā vēl būs jāsagatavo tā darbība Ministru kabinetā.

Likumprojektā paredzēts, ka Valsts sporta fondu vadīs tā padome, kamēr izpildinstitūcijas lomā būs fonda direktors. Šo personu paredzēts izraudzīties atklātā konkursā, ko pārraudzīs fonda padome. Fonda padomes sastāvā likumprojektā paredzētas deviņas personas - IZM pārstāvis, VARAM pārstāvis, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, pašvaldību biedrības pārstāvis, LOK pārstāvis, LPK pārstāvis, LSFP pārstāvis, kā arī divas personas no malas, proti, viens neatkarīgs eksperts ar pieredzi finanšu vai pārvaldības jomā un viens neatkarīgas eksperts sporta nozarē. Fonda padomes locekļus iecels izglītības un zinātnes ministrs.