Trešdien, 8. jūlijā, tirdzniecības centrā "Akropole Rīga" atklāto treniņu aizvadīja Latvijas 3x3 hokeja izlase, gatavojoties gaidāmajam 8 Nāciju kausam. Turnīra organizators un "seja" Eduards Tralmaks sarunā ar Sportacentrs.com pastāstīja par ikdienas darbiem, boksu uz slidām un līgumu ar Edmontonas "Oilers".

Šā gada 18. un 19. jūlijā "Xiaomi Arēnā" norisināsies 3x3 hokeja 8 Nāciju turnīrs, kur reizē ar Latvijas valstsvienību startēs arī Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Slovākijas, Čehijas, Ungārijas, Igaunijas un Igaunijas izlases.

Gadu gaitā esam dzirdējuši par terminu "spēlējošais treneris", tad šī turnīra laikā iepazīsimies arī ar "spēlējošo organizatoru", jo, kā atzīst Tralmaks, viņam šobrīd ārpus ledus jāpilda ļoti daudz pienākumu.

Tāpat aprunājāmies arī par viņa līgumu ar Edmontonas "Oilers" un pielāgošanos 3x3 hokejam.

Kāds šobrīd ir tavs lomu sadalījums procentuāli, ja runājam par hokejistu un organizaoru?

Šobrīd, ja pavisam godīgi, 5% hokejists un 95% organizators. Hokejam līdz šim bijis ļoti maz laika. It sevišķi tagad, kad līdz turnīram atlikušas nepilnas divas nedēļas. Visu laiku ir skraidīšana un pēdējo minūšu darbiņi. Vēl cenšamies "iespiest" jaunus sponsorus, kā arī taisām cīņu ringu.

Viss ir tādā nelielā haosā, jo nepietika laika. Tagad līdz pēdējam brīdim būs jācīnās, tāpēc parādās arī satraukumiņš. Tas gan ir tāds patīkams satraukums, bet satraukums tik un tā, jo spēles būs arēnā. Gribas, lai viss izdodas, fani ir laimīgi un biļetes pārdotas.

Pēdējā laikā tevi redzam gandrīz visur. Kādi darbi paliek aizkadrā?

Mēs varētu apsēsties un iziet cauri manai kladītei, kur uz vairākām lappusēm sarakstīts viss. Sākot ar sponsoriem un beidzot ar video filmēšanu. Katru dienu jātiekas ar sadarbības partneriem un jāmēģina piepildīt viņu vēlmes. Tāpat jārunā gan ar saviem [Latvijas izlases] spēlētājiem, gan ar citu valstu hokejistiem – vai viņus viss apmierina? Jāpērk viņu cilvēkiem biļetes un jāsarunā viesnīcas.

Nedrīkst aizmirst arī filmēšanos ar sadarbības partneriem. Iekšienē ir tiešām daudz dažādu finanšu jāsastāda, lai pietiktu visiem un pasākums izdotos. Nav laika atelpai, jo visu laiku jādomā. Tagad norit darbi arēnā, kas ir viens no lielākajiem uzdevumiem, jo jāsakārto gaismas, skaņa un scenārijs. Tur vajadzīgs liels kolektīvs, bet mēs, lai arī lieli sirdī, skaitliski esam maza komanda. Kad viss beigsies, varēsim uzelpot un priecāties par labi padarītu darbu.

Runājot par atelpu, tu aizvadīji garu sezonu AHL, palīdzēji izlasei gan olimpiskajās spēlēs, gan pasaules čempionātā, bet tagad esi uzņēmies šo projektu. Kur smelies enerģiju? Mellenēs?

Mellenes, kā zinām, ir labākais enerģijas avots, jo tur ir cukuriņš ar dažādiem vitamīniem [smejas]. Bet, ja nopietni, tas man ir kaut kas jauns. Līdz ar to rodas liela motivācija, jo par šo procesu man ir ļoti liela interese. Protams, pēdējā pusotra mēneša laikā esmu sapratis, ka tas ir ļoti grūts process. Tas viss paņem ļoti daudz enerģijas, it sevišķi, ja kaut kas nesanāk vai arī kāds nepanāk pretim. Galu galā, tāda ir dzīve. Gribu uzņemties un iemācīties kaut ko jaunu. To visu daru ar lielu prieku, bet varu pateikt godīgi, ka enerģiju tas patērē ļoti daudz.

Pēc pasākuma aptuveni nedēļu atpūtīšos, bet tad jau jāsāk gatavoties manai lielajai sezonai.

Spēļu starplaikos būs bokss uz ledus. Par kādu summu tu parakstītos uz ko tādu?

Tur jāierēķina, cik maksā mana potenciālā izgāšanās [smejas]. Ja es būtu spēlētājs, kuram vienkārši gribas pamahāties, tad noteikti būtu viena cena, bet tagad nāktos pacelt augstāk.

Runājot par cīņām, viss būs cilvēcīgi. Nebūs nekādu kailo dūru, cīkstoņi vilks MMA cimdiņus un arī ķiveres. Ar hokeja cimdiem nebūtu labi, jo tie ir rupji un ātri vien var pārsist seju. Cenšamies, lai tas process ir pēc iespējas cilvēcīgāks.

Es to noteikti gribētu pamēģināt. Protams, ne uzreiz arēnā, kur ir liels spiediens. Boksēt hokejā ir jāprot, jo tā ir daļa spēles. Mums gluži nebūs hokeja cīņas, kurās pretinieku var ķert aiz krekla. Mēs izdomājām, ka tas ir ļoti bīstami, it sevišķi cilvēkiem, kuri ne tik labi stāv uz slidām. Redzēsim boksiņu uz slidām, lai nav tā, ka atnāk hokejists, kurš ar labu balansu visus tagad raustīs.

No drošības aspekta visam jābūt kārtībā. Tiesa, mēs arī ceram uz kārtīgu šovu. Iespējams, kāds nokautiņš būs.

Zinām, ka šajā turnīrā spēka paņēmieni nebūs atļauti. Cik grūti "izslēgt" šo elementu?

3x3 hokejs ir jāapgūst. Katram no mums ir savs spēles stils un es vairāk esmu spēka uzbrucēja prototips, kas 3x3 hokejam īsti neatbilst. Spēka uzbrucējs ies cīņā par ripu vārtu priekšā, bet 3x3 hokejā tas nav vajadzīgs. Šeit ļoti liela vērtība ir ripai. Klasiskajā hokejā tu ripu vari iemest zonā un skriet tai pakaļ, bet šeit tā nedara. Jo vairāk spēlēsim ar ripu, jo nepacietīgāki kļūs pretinieki. Viss sākas ar to, ka nevēlamies ripu atdot.

Neslēpšu, ka ir jāpielāgojas. Mums jūnija beigās bija 3x3 hokeja turnīrs Mārupē, kurā uzvarējām. Arī tur mēs pielāgojāmies, jo finālā pieveicām komandu, kas grupā mūs apspēlēja ar 7:1.

Kā ar šķīlieniem?

Tie būs atļauti. Tagad bija treniņš, kur tomēr mēģinām piedomāt līdzi, lai viens otru nesatraumētu. Tiem, kuri redzēja treniņu, varu pateikt, ka tie bija aptuveni 50% no hokeja, ko redzēsiet turnīrā.

Hokejs tomēr ir fizisks sporta veids. Mēs nerunājam par lieliem spēka paņēmieniem, kad tevi pārsteidz no "aklās" puses, bet cīņa pie bortiem tik un tā ir gana fiziska. Kamēr šī līga sastāv no profesionāliem hokejistiem, to aso un fizisku spēli nedrīkst atļauties, jo katrs spēka paņēmiens sevī ietver risku izraisīt lielāku vai mazāku traumu. Gribam, ka cilvēki brauc uzspēlēt foršu un skatāmu hokeju, nedomājot par potenciālām traumām.

Citu valstu komandās arī ir NHL pārstāvji. Tu piedalījies viņu uzrunāšanas procesā?

Teicu, ka man ir sarakstiņš ar džekiem, kurus pats sarunāšu, bet kopumā mums ir cilvēki, kas palīdz komplektēt komandas. Kā jau teicu, šobrīd lielākā problēma ir laika trūkums. Ceru, ka šogad sevi pierādīsim kā organizāciju, kas nākotnē spēs piesaistīt daudz vairāk NHL spēlētāju. Arī viņi vasarā grib atbraukt uzspēlēt, jo tas palīdz sagatavoties sezonai. Hokejā galvenais ir spēļu prakse, kur tu izjūti spiedienu un izspēlē konkrētas situācijas. Šis ir turnīrs, kurā vasaras laikā tas viss ir iespējams.

Mazliet par tavām iespējām NHL. Paklausoties intervijas, šķita, ka domās jau esi atpakaļ Čehijā, bet tad nokrīt līgums ar "Oilers" sistēmu. Pastāsti, lūdzu, par to procesu.

Pareizi jau tu saki. Es tiešām neiespringu, jo savā galvā zināju – kā būs, tā būs. Darīju savas lietas un organizēju pasākumu. Aģentam jau iepriekš biju teicis, ka par "pliku" interesēšanos vai maziem līgumu piedāvājumiem var nezvanīt, jo viens no maniem uzstādījumiem ir, ka komanda mani tiešām grib.

Tā es aģentam ļāvu darīt savu darbu, jo zināju, ka Čehijas variants nebūt nav sliktākais - es brauktu "mājās" uz Kladno, kur mani visi mīl.

"Oilers" piedāvājums atnāca ļoti ātri. Es to izskatīju un parakstīju 5-6 stundu laikā. "Oilers" nedeva daudz laika, jo zināja, ka mani grib. Viņi sacīja, ka saņemšu iespēju, ja sezonas gaitā sevi labi parādīšu. 30. jūnijā aģents man zvanīja un teica, ka šis ir īstais variants, jo interese bija arī no citām komandām. Atceros, ka tieši grasījos iet iekšā "Ghetto Basket" slam dunk pasākumā, kad saņēmu zvanu no aģenta.

Es "Oilers" piedāvājumā neredzēju nevienu sarkano karogu, lai neparakstītu līgumu. Galu galā, viss tik un tā būs atkarīgs no manis paša. Jā, šajā sezonā viss nebija atkarīgs tikai no manis, jo Detroita, manuprāt, pret mani izturējās nepareizi. Nezinu, kāpēc tā. Skaidrs, ka ar tādu pašu sezonu, kāda bija pagājusī, varu tikt pie iespējas NHL un, kas to lai zina, varbūt pat aizķerties ilgāk.