"Ar Jāni (Gailīti) runāju, kad vēl spēlēju Polijā. Zināju savu kalendāru – pateicu, ka uz jūlija logu netikšu, augustā mēģināšu ierasties. Parasti, ja nav lielāka iemesla par basketbolu, tad esmu (izlasē). Ja neesmu – dzīvē notiek kaut kas svarīgāks," Mareks Mejeris 2026. gadā kļuvis par pieredzējušāko spēlētāju vīriešu valstsvienībā.

Pagājušajā gadā no vīriešu valstsvienības atvadījās Jānis Strēlnieks (123 spēles) un Dairis Bertāns (159 spēles). Īsi pirms augusta nometnes sākuma viņiem pievienojās Dāvis Bertāns, kurš “Trīs zvaigžņu” kreklā aizvadīja 80 spēles. Katrs no viņiem izlasi pārstāvēja 15 gadu garumā.

Mareks Mejeris droši pieskaitāms “Trīs musketieriem”. Viņš bija starp 12 puišiem, kuri Ainara Bagatska vadībā sāka ceļu pretī valstsvienības augstākajām virsotnēm 21. gadsimtā. Liepājniekam gāja secen “EuroBasket 2017” un 2023. gada Pasaules kauss, taču izlasē atgriezās atkal un atkal.

Jaunajā sezonā Mareks atgriežas arī VEF rindās. “Pienācis brīdis, kad izvēli nosaka labs piedāvājums vai laba vieta, kur gribi būt. Pēdējos gados spēlēju Rumānijā un mazā Polijas pilsētā. Tās nebija pašas iekārojamākās vietas, kur varētu iedzīvoties un mācīties vietējo valodu.”

Liepājnieks šovasar nav īpaši lūkojies Eiropas dienvidu virzienā. “Gribējās uz mājām. Ja iepriekšējās sezonās būtu spēlējis Spānijā vai Itālijā, iespējams, būtu citādi. No Spānijas piedāvājumi nav bijuši un jau pirms kāda laika pārtraucu lūkoties tajā virzienā.”

Spānija, Francija, Krievija, Itālija, Izraēla, Rumānija, Polija – tāds ir Mareka apceļoto basketbola valstu un vietu saraksts. Trīskārtējais Latvijas čempions VEF rindās trofeju sarakstam pievienojis Izraēlas Valsts kausu (Hapoel Jerusalem 2023), vienu Rumānijas kausu (2024) un divus Rumānijas čempona titulus ar “Cluj Napoca” (2024, 2025).

“Sportiskajā ziņā viss bija labi. Basītis tāds pats, ne tik atšķirīgs no pierastā. Protams, varēju iemācīties jaunas lietas. Izraēlā basītis nedaudz citādāks. Rumānijā un Polijā – klubu basketbols ļoti tendēts uz ārzemniekiem. (VEF) būs lielāks uzsvars uz vietējiem spēlētājiem, forši!”

Klubu basketbolā vērojams paritātes pieaugums – paliek arvien mazāk valstu ar vājiem vietējiem čempionātiem. Komandas no tādām valstīm kā Islandes, Norvēģijas, Austrijas, Šveices, Dānijas, Kipras meklē un atrod iespējas piedalīties Eiropas mēroga turnīros.

“Basketbola līgu izaugsme daudzās Eiropas valstīs notiek, pateicoties lielākām finansēm. Vairāk naudas, vairāk labu (ārzemju) spēlētāju. Nevilkšu tiešas paralēles starp klubu un nacionālā basketbola attīstību – pirmā automātiski nenozīmē vietējo spēlētāju resursa izaugsmi.”

“Daudzās valstīs vietējais resurss turpina buksēt, taču klubi kļūst maksātspējīgāki un spēj atļauties labākus viesspēlētājus. Jā, kopējais līmenis aug, vietējie “pievelkas”. Savs labums tiek arī nacionālā līmenī.”

Jaunajā sezonā Eiropas turnīros piedalīsies vismaz pieci Latvijas klubi (VEF, TTT, Rīgas Zeļļi, Valmiera, Liepāja). Vai rīdzinieku nerimstošie centieni spēlēt Basketbola Čempionu līgā bija būtisks iemesls Mareka lēmumā trešo reizi uzvilkt “melni-baltās” krāsas?

“VEF spēlēšana Basketbola Čempionu līgas kvalifikācijā nebija noteicošais faktors izvēlē. Protams, labi, ka spēlēsim Eiropas turnīrā – tas bija pamatnoteikums. Basketbola Čempionu līga vai FIBA Eiropas kauss – esmu spēlējis abos. Eiropas līmenī neviena spēle nav viegla. Forši, ka spēlēsim.”

Pajautāju Marekam, kurš no vīriešu valstsvienības treneriem ir labākais komunikators. “Teiktu, ka komunikācijas ziņā Jānis (Gailītis) ir numur viens. Luka (Banki) māk runāt grupas priekšā, uzstāties semināros un prezentācijās. Viņš ir labs orators, ar labu vārdu krājumu.”

“Jānis ar spēlētājiem runā ļoti individuāli. Un daudz. Tā viņš darīja jau VEF. Tas ir viņa piegājiens – ļoti vērtīgs. Treneris nav vispārīgs. Nav neaizskarams, ar kuru nevar parunāties viens pret vienu. Viņš precīzi zina, ko vēlas no spēlētāja.”

Pirms valstsvienības nometnes sākuma daudzi spēlētāji piedalījās atklātajos treniņos. “Forši, ka uzcelta Komandu sporta spēļu halle. Ka basketbolam ir sava mājvieta, kuru var iekārtot (un apdzīvot) pa savam. (Tas parāda, ka) basketbols aug un iet uz priekšu.”

Līdz 2025. gadam valstsvienību darbs pārsvarā notika Rīgas arēnā un pārapdzīvotajā “Rimi” Olimpiskajā centrā, individuālās nodarbības arī “Kaizen Gym” Čiekurkalnā un Šampētera zālē pie Zasulauka depo. Tagad iespējams trenēties labākos apstākļos.

“Pieļauju, ka piedāvātie apstākļi īpaši neatšķiras. Komandu sporta spēļu hallē ir lielāka basketbola sajūta – vasarā blakus sieviešu izlase, apkārt visas jaunatnes izlases. Viņi redz mūs, mēs redzam viņus. Rodas savstarpēja mijiedarbība – tas laikam ir svarīgākais. Labāka kopā būšanas sajūta.”