"Prieks, ka uzcelta Komandu sporta spēļu halle. Basketbolam tagad ir savas mājas, kur trenēties. Vasaras vidū bija interesanti – sieviešu izlase un jaunieši aizņēma visus pieejamos laikus. Vīriešu izlasei nācās pielāgoties," Mārtiņš Laksa sarunā ar Sportacentrs.com pastāstīja par atveseļošanos pēc savainojumiem un gatavošanos Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm.

Trīsdesmit sešus gadus vecais uzbrucējs jūlijā kļuva par devīto valstsvienības spēlētāju, kurš vienā spēlē iemetis vismaz sešus trīspunktu metienus. Agrāk to četras reizes paveica Ainars Bagatskis, trīsreiz Uvis Helmanis, Jānis Blūms un Dāvis Bertāns, divreiz Dairis Bertāns un Rihards Kuksiks, pa vienai reizei Sandis Valters un Rihards Lomažs.

“Vienmēr bijis liels gods un prieks spēlēt izlasē. Šķiet, ne reizi neesmu atteicis. Vienmēr gribēju uzvilkt kreklu ar Trīs zvaigznēm. Dziedāt himnu. Vienmēr patīkams un emocionāls brīdis,” pirmdien pēc garas nodarbības Rīgas arēnā teica Mārtiņš Laksa.

Spēlētāja “Trīs zvaigžņu” hronika izstiepusies 20 gadu garumā. Valstsvienībā viņš debitēja 2012. gada 15. jūlijā pārbaudes spēlē pret Kipru. Laikā starp 2006. un 2010. gadu Laksa bija viens no jaunatnes izlašu rezultatīvākajiem spēlētājiem, Pirmā oficiālā FIBA spēle reģistrēta Spānijā – 2006. gada 11. augustā Vara Krūmiņa vadībā izcīnīta 89:40 uzvara pār Portugāles kadetiem.

“Grūti pateikt, kurš bijis spilgtākais brīdis. Izlase ir interesants koncepts – te ir, te nav. Citreiz divas vai trīs nedēļas, citreiz deviņas vai desmit dienas (kvalifikācijas sabraukumos). Cenšos izbaudīt – būt mājās, satikt komandas biedrus, spēlēt Rīgas arēnā pie pilnām tribīnēm, dziedāt himnu.”

Garākā pauze valstsvienību spēlēs FIBA turnīros Mārtiņam izstiepās vairāk nekā septiņu gadu garumā. Kad Roberts Štelmahers izsauca viņu uz “EuroBasket 2022” kvalifikācijas spēlēm, jau pieredzējušais spēlētājs bija ārkārtīgi produktīvs. Minētajā ciklā viņš iemeta 60.9% trīspunktu metienu, trāpot 14 no 23 mēģinājumiem.

Turpinājumā par Laksu “atcerējās” gan Luka Banki, gan Jānis Gailītis. Un spēlētājs atkal bija gatavs izaicinājumiem. Sestā jūlija spēlē pret Austriju viņš 14 minūtēs iemeta sešus no septiņiem trīspunktu metieniem, tikai par vienu trāpījumu atpaliekot no valstsvienības rekorda atkārtojuma.

“Karjeras sākumā ar Jāni Gailīti vienu sezonu bijām komandas biedri VEF rindās. Pirms jūnija sabraukuma treneris zvanīja. Pastāstīja par situāciju. Teica, ka vēlas mani redzēt sastāvā. Apzinos, ka tas neturpināsies bezgalīgi ilgi. Pēdējos gados cenšos izbaudīt.”

Mārtiņš Laksa laukumā atgriezās brīdī, kad iepriekšējā sezonā pleca un pirksta savainojumu dēļ nospēlēja tikai piecas spēles. “Nesūdzos, lai gan savainojumu sekas jutīšu visu atlikušo mūžu. Diemžēl, tāds ir basketbola blakus produkts – sadzīvot ar savainojumiem, taču pašreizējo sniegumu laukumā tie neietekmē.”

Pagājušajā vasarā Mārtiņam gāja secen debija Rīgā notikušajā “EuroBasket 2025” finālturnīrā. “Pēc pleca savainojuma rehabilitācijā pagāja viss 2025. gada rudens – arī ziema. Visvairāk strādāju ar Oskaru Ernšteinu un Ansi Biedri. Liels paldies Latvijas Basketbola savienībai par sagādātajiem apstākļiem un darba iespējām. Viss nosauktais palīdz atgūt sportisko formu, spēles sajūtas.”

Komandu sporta spēļu hallē, spēlētāja vārdiem runājot, nodrošināti labi apstākļi, lai strādātu un pilnveidotos. Un izietu ārpus komandas burbuļa. “Vasaras sākumā redzēju Ainara (Zvirgzdiņa) trenētos U20 puišus. Redzēju daudz jaunu seju – pats ikdienā neesmu Latvijā, arī viņi ne vienmēr spēlē mājās. Tagad redzēju U16 puišus, nedaudz sieviešu un meiteņu izlases.”

Laksa profesionāli spēlēja Latvijā (ASK juniors, VEF, Ventspils, Jūrmala, Valmiera), Spānijā (Obradoiro, Estudiantes), Ungārijā (Alba Fehervar), Vācijā (Giessen 46ers) un Lietuvā (Jonava). Ārzemēs visvairāk laika pavadīts Polijā – summā nepilnas piecas sezonas ar “Start Lublin” (2019-2021), “Gliwice” (2023-2025) un “Krosno” (piecas spēles 2026. gada janvārī un februārī).

“Polija nav Eiropas “Top 3” vai “Top 5” līga, taču basketbolu (valstī) spēlēt māk. To parāda parakstītie spēlētāji un viņu CV – no kādiem klubiem viņi nāk, vai uz kurieni dodas tālāk un gana sekmīgi spēlē visā Eiropā.”

“Ir sava specifika. Nevar teikt, ka visas 16 komandas Ekstraklasē ir līdzvērtīgas, vienmēr būs nosacīts augšgals vai apakšgals. Tā ir ļoti interesanta līga – ar sezonām, kurās uz “play-off” un “play-in” pretendē 13-14 komandas. Ļoti daudz izšķiras pamatturnīra pēdējās divās kārtās.”

Profesionālajā ērā – PLK dzima 1995. gadā, pilnībā profesionāla kļuva 2000. gadā – līgā dominēja reģionu klubi no Vroclavas, Gdiņas, Sopotas, Vloclavekas un Zeļona Guras. Sērija pārtrūka tikai 2025. gadā, kad pie Varšavas “Legia” stūres stājās igauņu speciālists Heiko Rannula. Šogad pusfinālu sasniedza Varšavas “Dziki” – Eiropas Ziemeļu basketbola līgas pašreizējā čempione.

“Pēdējie gadi liecina par Varšavas klubu izrāvienu. “Legia” ar galveno treneri Heiko Rannulu un Ojāru Siliņu izcīnīja divus titulus pēc kārtas. Savu lappusi vēsturē viņi ir ierakstījuši.”

“Pirms tam čempioni bija no dažādām pilsētām – tas padara līgu interesantu. Regulārās sezonas favorīts ne vienmēr labi pabeidz sezonu. Pastāv diezgan liela neprognozējamība. Un – par čempionu nekļūsti rudenī vai ziemā,” teica spēlētājs, kura ceļš nākamajā sezonā vedīs ziemeļu virzienā.

Šajā sabraukumā Mārtiņu klātienē varēs redzēt divreiz – 23. augustā pārbaudes spēlē pret Ukrainu un nedēļu vēlāk Pasaules kausa kvalifikācijā pret Izraēlu. “Prieks būt pašā izlasē. Tas ir pavisam citādi – spēlēt basketbolu, ne tikai trenēties. Var novēlēt veselību un uzvaras. Nav cita mērķa, kā iet un parādīt savu labāko basketbolu, un censties uzvarēt.”