Pienācis brīdis, kad laiku ar ģimeni jāliek augstāk par darbu ārzemēs – pie šādas atziņas pirms atgriešanās "VEF Rīga" nonāca Aigars Šķēle, kurš sarunā ar Sportacentrs.com dalījās ar pārdomām par atlikušo laiku profesionālajā basketbolā, kā arī izteica savu viedokli par Latvijas valstsvienības situāciju.

Sāksim ar sezonu Polijā – kā vērtē to?

Ne šis, ne tas. Varētu teikt, ka sezona neizdevās nedz man pašam, nedz komandai, jo gribējās ko vairāk.

Pērn stāstīji, ka ar Ostruvas klubu sadarbība noslēdzās ne pārāk skaisti. Kā ar "Czarni Slupsk"?

Jā, šeit viss bija ļoti korekti un profesionāli, jo algas maksāja laikā. Tādā ziņā viss bija labi.

Pirms pārejam pie "VEF", kādus variantus vēl izskatīji?

Ja godīgi, es gribēju doties mājās. Sezonas vidū sapratu, ka vairs negribu vandīties pa pasauli. Zināju, ka Rīgā spēlēt būtu vislabākais variants, līdz ar to vienošanos panākt izdevās visai ātri. Par to arī esmu priecīgs. Ja runājam par citiem Latvijas klubiem, kaut kādas pārrunas bija arī ar Zeļļiem, bet nezinu, cik nopietni tas bija.

Tad šoreiz var teikt, ka personīgu apsvērumu dēļ, nevis "VEF" nogāza no kājām ar piedāvājumu?

Jā, tā var teikt. Man dēls sāks iet pirmajā klasē un es domāju, ka tēvam tādā brīdī jābūt blakus. Basketbola ziņā sasniegts diezgan liels vecums, tāpēc ir laiks atgriezties mājās.

Kāds ir tava līguma termiņš?

Viena sezona. Kaut kā pat nesākām sarunu par ilgāku termiņu. Manuprāt, šāds variants abām pusēm ir vislabākais.

Ar treneri Kosuškinu esi runājis?

Īsti nē. Pēc līguma noslēgšanas sveica ar pievienošanos komandai. Man ar viņu ir labas attiecības no iepriekšējiem laikiem, bet par lomu un tamlīdzīgiem jautājumiem vēl būs laiks aprunāties. Galu galā, turpinās sastāva komplektācija. Kad tas process būs galā, tad varēs runāt vairāk.

Kopš pēdējās sezonas Rīgā pagājuši pieci gadi. Kā, tavuprāt, mainījies vietējā basketbola līmenis?

Kad ilgāku laiku nespēlē pret tām komandām, tad grūti noteikt līmeni. Skaidrs, ka pagājušajā sezonā līmenis bija izlīdzinājies, bet augšgalā tas, manuprāt, bija zemāks nekā iepriekšējos gados. Kopējais līmenis noteikti ir gājis pareizajā virzienā, bet "augša" nav tik spēcīga kā kādreiz, kad "VEF" un "Kalev" bija vairāk naudas.

"VEF Rīga" aiz muguras viena no sliktākajām sezonām kluba vēsturē. Tas dod kaut kādu papildus motivāciju – atgriezties un palīdzēt klubam tikt virsotnē?

Man vienmēr gribas uzvarēt. Es nemāku un man besī zaudēt. Var redzēt, ka "VEF" tas arī besīja, jo pagaidām izskatās, ka klubs iegājis citā līmenī. Protams, gribas palīdzēt komandai atgriezties virsotnē, jo uzaugu Rīgā. Vēlos savu pilsētu atkal pacelt augšā.

Ar Mareku Mejeri pirms līguma parakstīšanas par to runājāt?

Ar Mareku aprunājos pēc tam. Arī viņš ir priecīgs, ka atgriezies mājās. Ar viņu allaž laba sadarbība bija izlasē, jo viņš ir gudrs džeks, ar kuru viegli saprasties. Iepriekš izlasē pavadītais laiks mums noteikti nāks par labu.

Kluba oficiālajā paziņojumā minēts, ka tu apsolies uz arēnu atvest brāli Armandu. Tas ir tik grūts uzdevums?

Viņš vismaz piecus gadus nav rādījies nekur un basketbola zālei iet ar līkumu. Līdz ar to ticu, ka tas būs liels izaicinājums [smejas]. Domāju gan, ka viņš šogad atnāks uz kādu spēli.

Pāriesim pie izlases – Jānis Gailītis zvanīja?

Jā, zvanīja. Runājām gan sezonas laikā, gan vasarā. Viņš gribēja mani redzēt sastāvā, bet pieņēmu lēmumu atteikt. Pēdējos gados izlasē kaut kā neveiksmīgi sanācis ar traumām un gadi arī iet uz priekšu. Līdz ar to gribas pienācīgi sagatavoties gaidāmajai sezonai.

Šogad izlasē sanāk patrenēties 2-3 nedēļas, kam uzreiz seko galvenās spēles. Manā vecumā vajag vairāk laika, lai ieietu formā. Līdz šim lielākoties gāju tikai uz svaru zāli, bet ar bumbu darbojos maz. Tāpēc arī pieņēmu šādu lēmumu. Izlases cilvēkiem ziņoju, ka spēlēšanai izlasē gribu likt mieru. Savi gadi ir nospēlēti. Gribas aiziet, kamēr kāds tevi grib, nevis tad, kad jau stumj ārā "ar varu". Dzīvē notikt var visādi, bet, visticamāk, izlasei lieku punktu. Tā arī ir pēdējā ziņa, ko devu izlases cilvēkiem.

Iepriekš ar Sito Alonso bija sarunas?

Jā, arī ar viņu aprunājāmies. Atceros, ka tieši pirms viena no izlases logiem pamežģīju potīti. Diemžēl pirms abiem sabraukumiem, kurus vadīja Sito, man bija kaut kādas veselības problēmas. Kā nāca izlases logs, tā trauma bija klāt. Sito bija ieinteresēts uzaicināt mani, bet viss sakrita neveiksmīgi.

Runājot par tavu karjeru izlasē, jāapsveic, ka viena nodaļa noslēgusies vai arī jāpažēlo?

Godīgi sakot, nezinu, kā to uztvert. It kā ilgus gadus jau izlasē esmu bijis, bet pēdējā laikā kaut kā neīstajos brīžos patraucēja traumas. Nezinu, kā var būt tāda sakritība. Varu droši teikt, ka, izņemot šo reizi, izlasei nekad neesmu atteicis. Diemžēl sanācis tā, ka, iespējams, pēdējā spēlē aizvadīju vien dažas minūtes.

Par klubu karjeru – tāpēc arī ir viena gada līgums, jo jāskatās, kas notiks pēc gada?

Man traumu vēsture pēdējos gados bijusi diezgan plaša. Arī "VEF" uztraucas par to. Savukārt pats saprotu, ka jānospēlē laba sezona un tad var domāt par pagarināšanu. Ja runājam par ārzemēm, tad gan jāatnāk kolosālam piedāvājumam, lai atgrieztos leģionāra gaitās. Gribētu vēl pāris gadus nospēlēt, vēlams - mājās. Ja tas izdosies, būs super.

Redz, ka gada laikā daudz kas var mainīties. Atminos, ka pērn runājām ap šo pašu laiku, bet tu teici, ka būtu gatavs piekrist finansiāli labam piedāvājumam arī no kādas eksotiskākas basketbola valsts. Kas notika?

Daudz mainīja fakts, ka šosezon dzīvoju viens pats. Sapratu, ka tas nekam neder. Protams, var iet, cīnīties un kaut kur pasaulē "izsist" maksimumu, bet tā nav dzīve. Man tomēr ģimene ir pirmajā vietā. Bērni ļoti pārdzīvoja katru reizi, kad pēc atbraukšanas ciemos bija jādodas prom. Tagad, kad ar bērniem pavadīju ilgāku laiku, sapratu, ka nevēlos viņiem to nodarīt vēlreiz. Saprotu, ka viņiem tētis pietrūka, kad ilgāku laiku nebiju blakām.

Spēlēji Polijā, kas tomēr nav tālu no Latvijas. Cik bieži sezonas gaitā sanāca atbraukt pie ģimenes?

Divas reizes - tieši tajos izlašu pārtraukumos. Tad arī varēju ar ģimeni pavadīt dažas dienas, bet tās pagāja vienā acumirklī.

Nedaudz parunāsim arī par Polijas basketbolu. Pirms mačiem pret Polijas izlasi cilvēki publiskajā telpā vīpsnāja, ka viņu sastāvu pamatā veido spēlētāji no vietējās līgas. Rezultātā gan tikām pie 0-2. Kāds ir Polijas līgas līmenis?

Tas aug katru gadu. Arī komandu budžeti aug gadu no gada, līdz ar to iespējams piesaistīt spēcīgākus ārzemniekus, kuri palīdz attīstīties poļu spēlētājiem. Nezinu, vai tas bija populāri arī iepriekš, bet pēdējā laikā redzu, ka poļus paņem ārzemju klubi. Nesen redzēju, ka divi saspēles vadītāji nonāca Spānijas līgā, līdz ar to kopējais līmenis turpina augt.

Cik zinu, viņiem ir arī lieli plāni nākotnei. Divu gadu laikā būs jāizskauž mazās zālītes, kuru it kā nav daudz. Mūsu zālē bija 2000 vai 2500 vietas, bet līgas vadība plāno noteikt limitu, kas paredz, ka komandām jāspēlē arēnās ar vismaz trīs vai četriem tūkstošiem vietu. Viņiem ir ilgtermiņa plāns augstākās līgas līmeņa celšanai.

Saprotu, ka tu neesi funkcionārs, bet šo gadu laikā gan jau savus novērojumus esi veicis. Kāpēc viņiem izdodas šādi augt?

Polija tomēr ir milzīga valsts. Pēdējos gados palīdzējuši arī izlases labie rezultāti, kas interesi paaugstina arī investoriem. Jāatceras, ka Polija ir tiešām bagāta valsts. Viņiem viss pietiek, lai turpinātu attīstīties. Varšavu tagad ar dažus gadus senu pagātni nevar salīdzināt, jo tagad tur ir arī debesskrāpji. Var redzēt, ka Polijai ir nauda, kas, protams, palīdz sporta veida attīstībai. Atcerēsimies arī, ka basketbols viņiem ir tikai ceturtais vai piektais sporta veids.

Tagad jau par izlasi vari runāt drošāk – kāpēc šobrīd ir 1-3 bilance?

Grūti teikt, kādēļ pēc Pasaules kausa ir šāds kritums. Visi jau zina, ka toreiz "izšāvām", jo vairākās spēlēs paveicās. Būtu franči iemetuši to metienu beigās, par mūsu Pasaules kausu neviens baigi nerunātu.

No malas tomēr grūti spriest, jo neesmu kopā ar komandu un netrenējos. Protams, kvalifikācijā arī pietrūka spēlētāju.

Kā vērtē faktu, ka kvalifikācijas vidū tika nomainīts galvenais treneris?

Es uzreiz izlasē gribēju redzēt Gailīti, jo daudz ar viņu esmu strādājis un zinu, cik augsta līmeņa speciālists viņš ir. Izlases vadība izvēlējās iet Banki ceļu, piesaistot vēl vienu ārzemnieku, kurš, cik esmu klausījies ekspertos, ir specifisks treneris. Pie viņa sistēmas ir jāpierod, jo Sito nav standarta treneris. Ja daudziem treneriem pieeja atšķiras tikai niansēs, tad Alonso ir pilnīgi cits skatījums.

Zinot, ka Sito iespēja strādāt ar izlasi būs tikai "logos", manuprāt, nebija labākais lēmums uzticēt viņam vadīt izlasi. Iespējams, izlases vadība tāpēc arī paņēma Jāni Gailīti, lai parādītu, ka spēj mācīties no kļūdām.

Jau pieminēji Sito sistēmu. Mums ir spēlētāji, kas to spēj izpildīt?

Ja būtu sastāvs ar KP, Gražuli un Šmitu jeb mobiliem garajiem, tad varbūt šī sistēma darbotos ļoti labi. "Logos" šie spēlētāji nebija pieejami. Treneris mēģināja izmantot Anžeju [Pasečņiku], bet viņam nesanāca ieiet ritmā ātri savāktu piezīmju dēļ. Varbūt, ja viena vai divas epizodes aizietu citādāk, visi priecātos par Sito sistēmu.

Atskaitot veselību, ko tev sarunas nobeigumā novēlēt?

Pirmais uzdevums būs kvalificēties Čempionu līgai. Ar to tad arī jāsāk.